Es lūdzu vienu no savām labākajām draudzenēm, jo viņai ļoti patiktu neobjektīvas perspektīvas, jo lielākā daļa no mūsu grupas to arī nesaprot. Pirms dažiem mēnešiem vasarā viņa sazinājās ar vienu no mūsu draugu grupas puišiem, kurš ir arī mūsu otra drauga bijušais. Šķiet, ka nevienam ar to nav problēmu, tostarp mūsu draugam, jo viņa tagad satiekas ar jaunu puisi. Viņi pavadīja kopā visu vasaru, un viņš izturējās pret viņu kā pret draudzeni, veda viņu uz randiņiem, vakariņoja ar darba kolēģiem utt. Viņi arī teica viens otram, ka es tevi mīlu. Mēs visi mācāmies koledžā un ap 20.–21.
Bet tagad es domāju, ka tas viss apstājās. Kad sākās mācību gads, viņš pārtrauca viņai tik daudz zvanīt un sarunājas ar mums tikai tad, kad viņa nav blakus. Viņš pat ir izdomājies ar citām meitenēm ballītēs, uz kurām mēs esam bijuši. Viņa turpina prātot, kas noticis, un tbh arī es. Viņš šķita jauks puisis, un tagad ir vienkārši neērti, kad mēs visi esam kopā. Es jūtu viņai līdzi, jo tas noteikti ir noticis arī ar mani, un zinu, ko es izdarīju. Kāpēc puiši uzvedas tā, it kā būtu tevī tik ļoti iemīlējušies, bet pēc tam nekad nepaceļ to uz nākamo līmeni?
